Izstrādāta un pilotēta pilsoniskās izglītības programma jaunajiem vides aizstāvjiem
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Pasaules Dabas Fonds (PDF) ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu (AIF) izstrādājis un pilotējis pirmo ilgtermiņa pilsoniskās izglītības programmu jaunajiem vides aizstāvjiem “Aizstāvības akadēmija”. Programmu trīs gadu laikā pabeiguši jau 62 jaunieši, kas tagad aktīvi darbojas gan vides organizācijās, gan iesaistās citās ar vides aizsardzību saistītās pilsoniskās aktivitātēs. 2022. gadā projekts ieguva Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu, kas tiek piešķirta labākajām jauniešu iniciatīvām demokrātijas stiprināšanai.
AIF stratēģiskā projekta “Jauniešu līdzdalības veicināšana un stiprināšana interešu aizstāvībā” mērķis bija 15-25 gadīgu jauniešu pilsoniskuma apziņas veicināšana un stiprināšana vides jautājumos, apmācot par demokrātijas kultūru, pilsoniskās līdzdalības formām, kritisko domāšanu un veiksmīgu argumentāciju. Raksturojot projekta idejas aktualitāti, PDF pārstāvji stāsta, ka projekta laikā veiktais pētījums atklājis, ka vairumam aptaujāto jauniešu ir svarīgi, lai arī Latvijas sabiedrība, tostarp jaunieši, iesaistītos globālo vides un dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Taču vienlaikus respondentu atbildes ļāvušas secināt, ka formālajā izglītībā nepietiekami tiek ietverti daudzi nozīmīgi vides izglītības jautājumi, kā arī netiek attīstītas nepieciešamās pilsoniskās prasmes. Izglītības nozīmi uzsver arī PDF direktors Jānis Rozītis, norādot, ka “skatoties ilgtermiņā, dzīvās dabas saglabāšanā nākotnē izšķiroša nozīme ir izglītībai.” Un Aizstāvības akadēmija lielā mērā bija loģisks organizācijas atbildes solis pētījumā secinātajam.
Akadēmijas stratēģiskais nolūks bija sagatavot jauniešus, kuri nākotnē spētu aktīvi un argumentēti pārstāvēt savas intereses vides jautājumos dažādās pilsoniskās līdzdalības formās, kā arī ticētu saviem spēkiem iesaistīties demokrātiskos procesos un izprastu to nozīmi. Savukārt no organizācijas skatu punkta, cita starpā, akadēmija ļautu sagatavot potenciālos organizācijas brīvprātīgos, kas vides aizsardzības jomā spētu darboties patstāvīgi un aktīvi iesaistītos organizācijas ideju un mērķu sasniegšanā.
"Lai arī Latvijā ir īstenotas dažādas jauniešu pilsoniskumu veicinošas programmas,
projekta ietvaros izveidotā Aizstāvība akadēmija ir pirmā pilsoniskās izglītības programma, kas mērķtiecīgi fokusēta uz pilsonisko līdzdalību tieši vides jautājumos" - projekta jaunradīto vērtību komentē tā īstenotāji.
Aizstāvības akadēmija – teorētiski praktisks mācību kurss jaunajiem vides advokātiem
Katra gada akadēmijas cikls sākās ar skolu apmeklēšanu - ne tikai tādēļ, lai skolēnus informētu par iespēju "iestāties” Aizstāvības akadēmijā, bet arī lai skolu jauniešus izglītotu par demokrātijas kultūras konceptu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Nodarbību laikā tika sniegts ieskats aktuālākajās vides problēmās, interešu aizstāvības teorijā, kā arī dalībnieki piedalījās Latvijas Debašu asociācijas izstrādātā praktiskā interešu pārstāvības izspēlē, izmantojot piemērus no spēles “Populists”. Kopā trīs gadu laikā visos Latvijas reģionos apmācīti vairāk par 1100 jauniešiem no 47 Latvijas skolām.
Nākamajā posmā visai sīvā konkurencē no visas Latvijas tika atlasīti motivētākie vidusskolas vecuma jaunieši, kas izgāja trīs mēnešu apmācību kursu “Aizstāvības akadēmija” un izstrādāja noslēguma kursa darbu. Jautāti, kādas kompetences jaunajiem dabas advokātiem tika attīstītas akadēmijas laikā, PDF pārstāvji min spēju pamatot savu viedokli, atspēkot argumentus, ieraudzīt loģikas kļūdas, attīstīt kritisko domāšanu un vadīt konstruktīvas debates. Līdzās šīm prasmēm tika apgūtas arī vides sektora zināšanas, ieskaitot mūsdienās izplatīto zaļmaldināšanu, ekoterorismu un citas tendences. Pieredzējuši lektori jaunos dabas advokātus apmācīja komunikācijas prasmēs un publiskajā runā, kampaņu veidošanā, “Manabalss.lv” izmantošanā un lēmumu pieņemšanas procesos valstī, savukārt ar praktisku ieskatu, veiksmju un neveiksmju stāstiem interešu aizstāvībā dalījās vairākas nevaldības organizācijas. Tāpat notika debates ar politiķiem, piemēram, ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru A.T.Plešu. Visā mācību procesā jauniešus atbalstīja mentori, kuru uzdevums bija jauniešus motivēt un palīdzēt ieraudzīt tālāko ceļu interešu aizstāvībā. Kopumā Aizstāvības akadēmiju absolvējuši 62 jaunieši.
“Ja sākumā jauniešos manījām zināmu skepsi par akadēmijas ieguvumiem, tad noslēgumā noteikti varam teikt, ka jaunieši ir daudz enerģiskāki un motivētāki darboties vides interešu aizstāvībā, par ko liecina gan jauniešu degsme un prieks, aizstāvot kursa darbus, gan patstāvīga iesaistīšanās citās vides jomas iniciatīvās” - tā projekta ietekmi uz jauniešu pilsonisko aktivitāte vērtē Pasaules Dabas Fonda pārstāvji.
Jaunie vides aizstāvji īsteno 24 interešu aizstāvības iniciatīvas
Gluži kā īstā universitātē visi Aizstāvības akadēmijas dalībnieki izstrādāja “kursa darbus” – jeb pašu jauniešu izveidotas interešu aizstāvības aktivitātes vides jomā. Kopumā trīs gadu laikā jaunieši īstenoja 24 pilsoniskās līdzdalības kursa darbus. Jauniešu izvēlētie temati bija ļoti dažādi, bet svarīgi, ka tie visi bija balstīti reālās, aktuālās un praktiski risināmās vides problēmās. Piemēram, ideja par kursa darbu “Ūdens tev pilsētā" radās no secinājuma, ka Rīgā trūkst publiski pieejamu dzeramā ūdens krānu. Iniciatīvas laikā Rīgas iedzīvotāji aptaujā izteica viedokli par brīvkrānu potenciālajām atrašanās vietām, savukārt jaunieši apkopotos rezultātus nosūtīja Rīgas domei. Citu iniciatīvu ietvaros tika pieprasīti un uzstādīti atkritumu šķirojamie konteineri pie Kandavas Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra, savukārt ar mērķi samazināt papīra patēriņu skolā jaunieši panāca, ka Rīgas 64.vidusskolā izvieto papīra šķirošanas tvertnes. Jauniešu kursa darbos interešu aizstāvība norisinājās visos līmeņos - sākot ar skolu un pašvaldību, beidzot ar ministriju līmeni. Piemēram, viena no grupām sagatavoja un nosūtīja Zemkopības ministrijai argumentētu vēstuli par nepieciešamību grozīt Dzīvnieku aizsardzības likuma pantus, kas attiecas uz dzīvnieku izmantošanu eksperimentos.
Pirms un pēc katras “Aizstāvības akadēmijas” tika veikts dalībnieku pašnovērtējums par spējām ietekmēt lēmumus, esošo zināšanu līmeni un gatavību iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs. Rezultāti rāda, ka vidēji katru gadu absolventu zināšanas par demokrātiju un ieinteresētība interešu aizstāvībā pieauga vidēji par 20 %, savukārt lielākās izmaiņas tika novērotas jauniešu attieksmē par personīgajām iespējām ietekmēt lēmumu par vides un dabas jautājumiem pieņemšanu valsts līmenī, kas pieauga vidēji par 30 %. Projekta ieguldījums demokrātijas stiprināšanā novērtēts arī starptautiskā līmenī – proti, 2022. gadā sīvā konkurencē ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem uzvarētājiem projekts ieguva Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu par jauniešu iniciatīvām demokrātijas stiprināšanai.
Projekta ietekme un ilgtspēja
Analizējot projekta ietekmi uz jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, tā īstenotāji atzīst, ka ietekme uz akadēmijas dalībniekiem ir acīmredzama – jau šobrīd daudzi jaunie dabas advokāti redzami vides interešu aizstāvības “apritē” - iesaistās citās PDF aktivitātēs, piedalās citu organizāciju rīkotos protestos, talkās un citos pasākumos. Nozīmīgi, ka projekta laikā izdevies nostiprināt un stabilizēt “Aizstāvības akadēmijas” zīmolu - to arvien vairāk zina citas nevaldības organizācijas un skolas, kā arī uzņēmumi. Aicinājums stāstīt par akadēmiju pērn atnācis no festivāla LAMPA, kā arī projekta īstenotājie piedalījušies arī VARAM organizētā konferencē "Kopā zaļai izaugsmei". Šobrīd organizācija meklē finansējumu, lai šo iniciatīvu turpinātu.
Jautāti par projektā aktualizēto jautājumu un iniciatīvu turpinājumu, projekta īstenotāji atzīst, ka viens no organizācijas ilgtermiņa mērķiem ir vides tēmu horizontāla integrēšana formālās izglītības saturā, taču tas ir komplekss ilgtermiņa process, kurā cita starpā nepieciešami padziļinātāka izpēte, tādēļ viens no nākamajiem soļiem ir pētījums par pedagogu izpratni par vides un ilgtspējas jautājumiem. Vienlaikus projekta īstenotāji atzīst, ka AIF atbalsts ļāvis spert nozīmīgus soļus pretim šim mērķim – proti, apkopojot akadēmijā iegūto labo praksi, projekta noslēgumā tika izstrādātas rekomendācijas politikas ieviesējiem un pedagogiem ar mērķi sekmēt ilgtspējīgas attīstības satura integrāciju un stiprināšanu formālajā izglītībā. Materiāls veidots kā viegli saprotamas, uzskatāmas un īstenojamas rekomendācijas, kā publisko interešu aizstāvību, pilsonisko izglītību integrēt ikdienas mācību saturā. Šīs rekomendācijas nodotas pedagogiem ar Pasaules Dabas fonda ikmēneša ziņu lapas starpniecību, kā arī kalpo par pamatu turpmākajam darbam ar izglītības sistēmā iesaistītajām pusēm, t.sk. politikas veidotājiem. Sadarbībā ar SKDS izstrādātais pētījums nodots jaunatnes un vides organizācijām, attiecīgajām ministrijām un pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem - vairāk kā 200 ieinteresētajām pusēm. Savukārt pašai organizācijai trīs gadu ilgais projekts palīdzējis izmēģināt un izprast efektīvākās taktikas jauniešu izglītošanā un iesaistīšanā vides jautājumu risināšanā, ko kopā ar izstrādāto metodoloģiju varēs izmantot līdzīgu pilsoniskās izglītības programmu īstenošanā nākotnē.
"Projekts pavēra pilnīgi citu skatu uz vides un demokrātijas jautājumiem izglītības sistēmā, kā arī ļāva izmēģināt jaunu pieeju darbā ar jauniešiem vides neformālajā izglītībā, kas izrādījās ļoti efektīva. Ja, uzsākot mācības, vairums jauniešu bija pārliecināti, ka nespēj ietekmēt lēmumus valsts un pašvaldību līmenī, tikai sešu nodarbību un viena kursa darba laikā šī attieksme izteikti mainījās – jaunieši absolvēja akadēmiju ar apziņu, ka tas ir iespējams un, galvenais, ka viņi to prot, grib un var" - par projekta rezultātiem gandarīti ir Pasaules Dabas Fonda pārstāvji.
