Liepājā testē jaunas metodes iedzīvotāju iesaistei
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Biedrība “Radi Vidi Pats” ar Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstu vairāk nekā divus gadus intensīvi testēja deviņas vēl nebijušas metodes Liepājas iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanai. Kādas iedzīvotāju iesaistes metodes tika izmēģinātas un ko izdevies mainīt Liepājas līdzdalības ekosistēmā?
Kāpēc šāds projekts bija nepieciešams?
Lai arī Liepāja piedāvā dažādas iedzīvotāju līdzdalības iespējas, piemēram, iesaistīties publiskajās apspriešanās, iesniegt rakstiskus priekšlikumus pašvaldībā, tikties ar domes deputātiem, piedalīties komisijās, iesaistīties biedrībās, kā arī ziņot par problēmvietām īpašā lietotnē, biedrība “Radi Vidi Pats” novērojusi, ka iedzīvotāju līdzdalība dažādos sabiedriskos un politiskos procesos pilsētā ir salīdzinoši zema. Biedrības pārstāvji stāsta, ka kritiskais punkts bija pēdējās pašvaldības vēlēšanas, kurās vēlēt bija ieradušies vien 28% liepājnieku. Iepriekšējā darbā ar jauniešu līdzdalības jautājumiem, biedrība novērojusi, ka šajā grupā ar katru gadu arvien pieaug kūtrums, kas ietekmē attieksmi pret līdzdalību arī pieaugušā vecumā un attiecīgi arī sabiedrībā kopumā. Lai atrastu “zelta atslēgu”, kas atvērtu Liepājas iedzīvotāju vēlmi būt aktīvākiem savas dzīves veidotājiem - gan personīgās, gan plašākas sabiedrības interesēs - un kaut nedaudz mazinātu sabiedrībā izveidojušos pretstatu “mēs-viņi”, biedrība AIF stratēģiskajā projektā vairāk kā divu gadu laikā regulāri un intensīvi testēja deviņas atšķirīgas aktivitātes Liepājas iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanai. Tas palīdzēja labāk saprast, kas liepājniekus visvairāk uzrunā, iesaista un piesaista ilgtermiņā.
Jautāti, kā radās šī projekta ideja, biedrības pārstāve Linda Ulāne stāsta, ka līdzdalības jautājumi vienmēr bijuši biedrības “dienaskārtībā”, taču specifisko projekta pieeju savā ziņā rosināja tieši AIF piedāvātais ilgtermiņa projekta konkurss, zem kura “lietussarga” varēja iekļaut dažādas līdzdalību veicinošas aktivitātes, kas ļāva drošā vidē eksperimentēt un piedāvāja pietiekami ilgu laiku aktivitāšu īstenošanai. “Līdzdalība ir smaga tēma, tāpēc mazie projekti tās risināšanai nav piemērots risinājums. Divi līdz četri gadi ir minimālais laiks, kas nepieciešams, lai “paceltu” grūtākas tēmas un tajās ko mainītu” – atzīst Linda.
Ar mākslas pasākumu tiek veiksmīgi aktualizēts bibliotēkas pieejamības jautājums
Viena no projektā testētajām līdzdalības pieejām bija mākslas metode, kuras rezultātus vislabāk raksturo kāds stāsts. Proti, vienā no pasākumiem, kurā režisore Krista Burāne dalījās savā mākslinieces un režisores pieredzē, kā rīkot un realizēt laikmetīgās mākslas akcijas sabiedrības iesaistei un problēmu risināšanai, “Zaļās Birzs” bibliotēkas bibliotekārei radās ideja – sarīkot “Birstošā apmetuma lasījumus” un ar to starpniecību pievērst liepājnieku un pašvaldības pārstāvju uzmanību bibliotēkas telpu tehniskā stāvokļa trūkumiem un dot impulsu sākt meklēt risinājumus. Ar šo mākslas pasākumu izdevās pievērst domes atbildīgo personu uzmanību, un vēlāk domes pārstāvju vizītes laikā tika aizsākts dialogs par turpmākiem risinājumiem telpu tehnisko trūkumu novēršanai, kā rezultātā pašvaldība pieņēma lēmumu atrast šim mērķim finansējumu.
“Lai iekustinātu šo riteni, vajadzēja tikai nelielu impulsu - šajā gadījumā vietu, laiku un formātu, kurā cilvēki var izteikt savas idejas. Šajā situācijā mēs bijām vidutājs starp idejas autoru un Liepājas realitāti, bet, par citām savām idejām, domājams, cilvēki turpmāk būs gatavi iet un cīnīties paši.” – tā aktivitātes rezultātu ilgtermiņā komentē projekta īstenotāji.
Problēmbraucieni un risinājumbraucieni – iespēja iesaistīt tos, kas neiesaistās citur
Lai iesaistītu cilvēkus, kas neiesaistījās citās projekta aktivitātes, tika izmēģinātas arī radošākas un netradicionālākas iedzīvotāju iesaistes metodes. Viena no šādām aktivitātēm bija problēmu un risinājumbraucieni jeb velobraucieni, kuru mērķis bija aktualizēt problemātiskās Liepājas vietas, kam nepieciešama palīdzība. Tā, piemēram, viens no velobraucieniem "Problēmvietu izpēte Liepājā" tika organizēts ar mērķi noskaidrot problemātiskās Liepājas vietas, kurās nevar droši pārvietoties ar velosipēdu vai kājām.
Biedrība uzsver, ka šie velobraucieni palīdzēja ne tikai aktualizēt problēmvietas pilsētā, bet arī izveidot jaunas neformālas iedzīvotāju sadarbības formas. Piemēram, viens no braucieniem veda uz Tosmares ezeru, par kuru iedzīvotāji jau sen pauda bažas, ka tas aizaug un bojā iet daudz retu sugu. Šajā braucienā satikās tie iedzīvotāji, kuriem ezera liktenis bija svarīgs un kuri izrādīja gatavību veikt aptaujas, lai noskaidrotu citu iedzīvotāju viedokli par ezera teritorijas tālāko attīstību, kā arī turpināt sarunas ar domi par tās neizdarību vairāku desmitu gadu laikā.
“Problēmbraucieni un risinājumbraucieni bija fantastisks rīks, kā “iedot balsi” vietām un cilvēkiem, kuri nekad nenāktu uz pilsētā notiekošiem pasākumiem. Mēs uzspīdinājām gaismu vietām, un tas savukārt izgaismoja cilvēkus, kam šī vieta rūp, un kas ir gatavi tās labā ko darīt. Tosmare ir brīnišķīgs un ļoti uzskatāms piemērs – šīs aktivitātes vērtību komentē biedrības pārstāvji.
Iedzīvotāju sarunu dienaskārtībā: Liepājas pilsētas izaicinājumi un risinājumi
Projektā notika 27 Liepājas iedzīvotāju sarunu vakari, kuru mērķis bija aicināt Liepājas iedzīvotājus padomāt par tiem procesiem pilsētā, kuriem nepieciešami uzlabojumi, pārmaiņas vai cita veida sabiedrības iesaiste, un neformālā gaisotnē tos pārrunāt ar citiem interesentiem. Sarunu temati tika izvēlēti, reaģējot uz pilsētai vai sabiedrībai aktuāliem tematiem, piemēram, par Ukrainas karu, “Liepājas Metalurga” nākotni, nesen uzbūvēto pilsētvides objektu pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un gaisa tīrību Liepājā. Biedrība atzīst, ka šis lielā mērā bija iedzīvotāju iesaistes “veiksmes stāsts”, jo sarunu vakaru regularitāte un plašā komunikācija par tiem veicināja to plašu atpazīstamību sabiedrībā, savukārt tēmu daudzveidība ļāva iesaistīt ļoti dažādus cilvēkus. Tāpat projekta īstenotāji ir gandarīti, ka sarunu vakaros un diskusijās veiksmīgi izdevies iesaistīt domes pārstāvjus, kuri bija atsaucīgi pārrunāt iedzīvotāju aktualizētos jautājumus un iespējamos risinājumus.
Sarunu un velobraucienu laikā identificēto problēmu tālākai risināšanai tika organizētas padziļinātas diskusijas ar ekspertiem un citām ieinteresētajām vai atbildīgajām pusēm. Tā, piemēram, pēc sarunu vakara un velobrauciena notika diskusija par studiju kvalitāti Liepājas Universitātē, kurā piedalījās Liepājas domes priekšsēdētājs, Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētājs un attīstības direktors, kā arī pārstāve no Liepājas Studentu padomes, kas ļāva universitātes pārstāvjiem pārrunāt dažādus izaicinājumus, kā arī esošo un, iespējams, topošo studentu bažas par studiju kvalitāti. Biedrība uzsver, ka šie sarunu vakari noteikti bija kas vairāk nekā vienkārši sarunas – iedzīvotājiem tā bija kā atspēriena un atbalsta vieta, kur atrast līdzbiedrus, pašvaldībai tā bija iespēja uzzināt iedzīvotājiem aktuālākos jautājumus un piedalīties dialogā par to risināšanu, savukārt biedrību “Radi Vidi Pats” pēc šī sarunu cikla sāka uztvert kā reālus “pārmaiņu veicējus”, un tā ieguva regulārus aktīvistus, tostarp, jaunus valdes locekļus un brīvprātīgos.
Iniciatīvu iesniegšanas platforma
Lai arī pašvaldība ir izveidojusi īpašu lietotni “Liepāja”, kurā ikviens var ziņot par problēmvietām, piemēram, saplēstu laternu vai soliņu, Liepājā līdz šim nebija vides, kurā iedzīvotāji varētu iesniegt pilsoniskas iniciatīvas, kas pilsētai un iedzīvotājiem būtu svarīgas ilgtermiņā, piemēram, iniciatīvu par zaļo zonu paplašināšanu Liepājā. Tāpēc projektā izveidota digitāla platforma, kurā ikviens liepājnieks var iesniegt pilsētai nozīmīgas iniciatīvas, kā arī balsot par citu liepājnieku idejām. Analizējot aktivitātes rezultātus, biedrība atzīst, ka šī iecere bijusi pārāk ambicioza, un organizācija nepietiekami novērtēja tās īstenošanai nepieciešamos laika un finanšu resursus – proti, platformas veiksmīgai darbībai svarīga bijusi plaša atpazīstamības kampaņa, kura projektā nebija ieplānota, taču vienlaikus norāda, ka platforma turpinās darboties, un iespēju robežās tiks meklēti resursi tās popularizēšanai un tālākai attīstībai nākotnē.
Problēmjautājumu pieteikšana klātienē
Apzinoties, ka internets nav pieejams visām sabiedrības grupām, biedrība iedzīvotājiem divas reizes nedēļā klātienē tās birojā piedāvāja pieteikt savus problēmjautājumus vai iniciatīvas, kuras skar pilsētu un tās iedzīvotājus. Šo aktivitāti diemžēl pārtrauca Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, tāpēc aktuālās problēmas no vietējiem iedzīvotājiem biedrība izzināja, aptaujājot cilvēkus Liepājas ielās un kopienas dārza aktivitātēs. Un reizēm no defekta izdodas panākt efektu – proti, tieši šī pieeja ļāva sasniegt cilvēkus no “burbuļa”, kas neapmeklē citus pasākumus, piemēram, Juliannas pagalmā satiktos cilvēkus, kas uz šo vietu parasti nāk, lai apmeklētu bārus un kafejnīcas. Viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka, individuālās sarunās uzrunāti, cilvēki labprāt (un visai entuziastiski) ir gatavi dalīties ar savu viedokli par problēmjautājumiem pilsētā. Un nereti viņi ir gatavi sekot arī jautājuma attīstībai un iesaistīties arī tālākos procesos. Tātad personīga saruna ir veiksmīgs formāts, taču sarunas iniciēšana tiek gaidīta no kāda ārēja impulsa.
Kopienas dārzs – zaļa oāze pilsētas vidū un ne tikai
Kas tad īsti ir kopienas dārzs? Tas ir ikvienam pieejams atvērta tipa dārzs pilsētvidē, par kuru ir iespēja rūpēties ikvienam un kas sekmē kopienas veidošanos, iedzīvotāju līdzdalību un kopīgu darbošanos. Jau agrāk “Radi Vidi Pats” īstenotās aktivitātes bijušas vērstas uz kopienas domāšanu un tās pozitīvajiem aspektiem, un arī kopienas dārza ideja bijusi jau sen, bet AIF projekts pavēris iespēju šo sapni īstenot dzīvē. Liepājas kopienas dārza sākotnējā ideja bija urbānā dārzkopība, taču vēlāk tai radusies jauna pievienotā vērtība, proti, testēt, vai cilvēki Liepājā var paši saviem spēkiem no A-Z izveidot savu vietu. Un izrādījās, ka kopienas dārzam ir milzīgs potenciāls sabiedrības līdzdalības veicināšanā.
Sabiedrība aktīvi tika iesaistīta jau dārza izveides posmā, kad tika organizēts dārza skiču konkurss iedzīvotājiem, un arī vēlāk paši iedzīvotāji iesaistījās, kā nu kurš mācēja, saprata un spēja. Nu gluži kā pilsoniskā sabiedrībā, ja drīkst vilkt šādas līdzības. Kāds gatavoja mēbeles, kāds fotografēja, cits sēja saulespuķes, vēl kāds – to visu laistīja. Un bija arī tie, kas, protams, kritizēja un pamācīja. Biedrība stāsta, ka dārza teritorija ir privāta, jo pašvaldības piedāvātā vieta bija tālu no centra, kas neļautu iesaistīt “nejaušos garāmgājējus”, bet tas ir svarīgi dārza atvērtības konceptā. Dārzam atvēlētā vieta sākumā nav bijusi pārāk pievilcīga, un izaicinājums liepājniekiem to pārvērst par sabiedrībai interesantu un dārzam piemērotu vietu bijis tiešām liels. Projekta laikā un arī pēc tā beigām dārzā līdztekus dabai draudzīgas saimniekošanas principu popularizēšanai tiek rīkoti dažādi demokrātijas kultūru un pilsonisko aktivitāti veicinoši pasākumi. Biedrība atzīst, ka kopienas dārzs ir kļuvis par vietu, kur satiekas “darītāji” - piemēram, te notikušas starptautiskas mācības par to, kā kopienu dārzus var izmantot jaunatnes darbā, izglītības nolūkos to labprāt izmanto skolas un citi projekti, bet jaunajiem liepājniekiem tā ir iespēja ātrāk iejusties un kļūt par daļu no kopienas.
“Kopienas dārzs nešaubīgi ir kas vairāk par urbānu dārzu – tas vienmēr būs kā sava veida simbols, kas apliecinās, ka Liepājas iedzīvotāji GRIB UN VAR paši būt savas pilsētas veidotāji” – par dārza ideju stāsta projekta īstenotāji.
Biedrība ir gandarīta, ka pēc pirmā dārza izveidošanas citu mikrorajonu pārstāvji konsultējās par šādu dārzu izveides iespējām arī citviet Liepājā. Turklāt kopienas dārza ideja saņēmusi arī starptautiska līmeņa atzinību, proti, tā nozīmi pilsoniskās līdzdalības stiprināšanā novērtējusi arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkursa starptautiskā žūrija, kas to apmeklēja Liepājas vizītes ietvaros, un iecere izveidot kopienu dārzus citos Liepājas mikrorajonos ir iekļauta Liepājas Kultūras galvaspilsētas plānā līdz 2028. gadam.
Kāda ir projekta ietekme uz Liepājas iedzīvotāju līdzdalību?
Apkopojot projekta ietekmi uz Liepājas iedzīvotāju līdzdalību, biedrība uzsver vairākus novērojumus. Viens no ļoti redzamiem projekta rezultātiem ir fakts, ka līdz šim biedrībā procentuāli bija 90% biedrības aktīvistu un 10% cilvēku “no malas”, taču, pateicoties AIF stratēģiskajam projektam, ir audzis ne tikai biedrības aktivitāšu apmeklētāju un aktīvu dalībnieku skaits, bet arī līdz šim biedrībai nezināmo liepājnieku dalība organizācijas pasākumos. Tāpat biedrības pārstāvji atceras, ka projekta laikā bieži aicinājuši individuālos aktīvistus apvienot spēkus ar biedrību, kas ļāvis piedalīties diskusijās ar pašvaldību ar daudz lielāku jaudu un spēku, taču pēc diviem aktīvajiem projekta gadiem biedrību arvien biežāk uzrunā paši Liepājas iedzīvotāji. Tas ir vēl viens neliels, bet nozīmīgs signāls, kas liecina par projekta ietekmi. Un tas ir ļoti daudz, jo nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk tic, ka šī organizācija ir gatava darīt un mainīt, un ir gatavi to darīt arī paši.
Projekta īstenotāji novērojuši, ka arvien vairāk cilvēku izmanto "Radi Vidi Pats" kā platformu savu ideju īstenošanai un var just lielāku iesaisti un ieinteresētību pilsētas veidošanā, piemēram, ir lielāks pieprasījumu pēc publiskajām apspriešanām, kas savukārt apliecina, ka ir pieaugusi Liepājas iedzīvotāju ticība saviem spēkiem ietekmēt dažādus procesus. Paredzams, ka projekta ietekme būs jūtama arī ilgtermiņā - cilvēki, kas iesaistījušies biedrības aktivitātēs gan kā aktīvi dalībnieki, apmeklētāji vai pat pasīvāki sekotāji - ne tikai turpinās apmeklēt citus pasākumus, bet arī izrādīs interesi par citiem sabiedrības dienaskārtībā aktualizējamiem jautājumiem vai paši tos iniciēs.
Vaicāti, kā projekts mainījis pašvaldības attieksmi un rīcības, īstenotāji norāda, ka pašvaldība vēl vairāk jūt, ka ir jaudīga sabiedrības daļa, kas tur roku uz pulsa par pilsētā notiekošo, un ar kuras viedokli ir jārēķinās. Tāpat biedrība atzīst, ka ar projekta palīdzību tā pašvaldībā kļuvusi redzamāka, un šobrīd piedāvājumi sadarbībai ir abpusēji – biedrība aktīvi aicina pašvaldības pārstāvjus uz projekta pasākumiem paust tās nostāju, savukārt pašvaldība savā darbā iesaista iedzīvotājus – un nākotnē tas noteikti atvieglos iedzīvotāju interešu pārstāvniecību. Tā, piemēram, projekta laikā aktualizēta biedrības pārstāvniecības nepieciešamība domes sēdēs, kā rezultātā biedrības pārstāvis iekļauts vides komisijas sastāvā, kurā pēc iedzīvotāju lūguma pārstāvēts viedoklis par Tosmares ezeru. Novērtējot biedrības darbu, pašvaldība tai pasniegusi atzinības rakstu par ieguldījumu pilsoniski aktīvas sabiedrības veicināšanā.
Noslēgumā projekta vadītāja Linda Ulāne pauž prieku, ka projektā uzsāktās aktivitātes savā paspārnē pārņēmušas citas institūcijas – piemēram, viena no Liepājas bibliotēkām plāno savu Dzīvo bibliotēku - cilvēkstāstus par savu apkaimi un tās attīstību. Tāpat arī interese par kopienu dārziem ir strauji augusi, un biedrība saņēma aicinājumus tādus attīstīt arī citos pilsētas mikrorajonos. Priecājamies par labu ideju izplatību, un turpinām strādāt pie tā, lai cilvēki notic, ka viņi paši ir resursu pilni šīs idejas īstenot.
“Uzskatām, ka AIF projekts Liepājā ir bijis svarīgs solis, kas palīdzējis līdzdalības jēdzienam “izkāpt” no teorētiskajiem aprakstiem un plāniem, un kļūt par ikvienam liepājniekam pašsaprotamu rīcību ikdienā. Lai atbalstītu cilvēkus virzīties augstāk pa līdzdalības kāpnēm, šis darbs Liepājā noteikti ir jāturpina, bet tas, ko novērojam pašlaik, ir ļoti daudzsološi” – par projektā panākto gandarīta ir biedrības pārstāve Linda Ulāne.
