Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

Nevalstisko organizāciju kapacitāte, metodoloģija ietekmes un multiplikatīvā efekta mērīšanai

Nevalstisko organizāciju kapacitāte, metodoloģija ietekmes un multiplikatīvā efekta mērīšanai
2022. gada janvārī Latvijas Pilsoniskā alianse uzsāka īstenot pētījumu “Nevalstisko organizāciju kapacitāte, metodoloģija ietekmes un multiplikatīvā efekta mērīšanai”.
Pētījuma rezultātā bija plānots izstrādāt metodoloģijas biedrību un nodibinājumu darbības multiplikatīvā efekta noteikšanai.
Plānots, ka šīs metodoloģijas kalpos par pamatu rīka izstrādei, ar kura palīdzību būs iespējams izmērīt, cik efektīvi organizācijas, piemēram, izmanto finansējumu, vai cik daudz papildu resursu var mobilizēt, lai īstenotu konkrētas aktivitātes.
Pētījumā tika analizētas NVO kapacitātes tendences un izstrādātas metodoloģijas biedrību un nodibinājumu darbības multiplikatīvā efekta noteikšanai:
1. metodoloģija Latvijas biedrību un nodibinājumu sociālekonomiskā multiplikatīvā efekta noteikšanai;
2. metodoloģija Latvijas biedrību un nodibinājumu ietekmes noteikšanai uz sabiedriski politiskajiem
procesiem.
Uz intervijām tika aicinātas pieteikties dažāda profila nevalstiskās organizācijas, jo īpaši tādas, kas nevērtē vai maz vērtē savu darbību un ietekmi uz dažādiem sabiedriski būtiskiem procesiem.

Pēc intervijām ar septiņām  organizācijām, kas katra darbojas atšķirīgās jomās, apkopoti šādi galvenie secinājumi, kas tiks ņemti vērā izstrādājot metodoloģiju NVO ietekmes noteikšanai uz dažādiem sabiedriski būtiskiem procesiem:

  • lielākā daļa intervēto organizāciju neveic sistemātiskus savas darbības ietekmes izvērtējumus;
  • nereti veiktajiem darbības izvērtējumiem mēdz būt formāls raksturs;
  • kā darbības izvērtējuma metodi organizācijas bieži izmanto iekšējas diskusijas un sarunas ar biedriem, padomi un mērķauditoriju;
  • daļa organizāciju ir skeptiska nostāja pret kvantitatīviem izvērtējumiem, jo tie var neparādīt ietekmes dziļumu;
  • organizācijām bieži trūkst resursu izvērtējumu veikšanai un tās lielākoties labprāt izmantotu ārēju izvērtētāju – ekspertu pakalpojumus. 

Pētījuma rezultāti tika prezentēti pasākumā "Pilsoniskā sabiedrība Latvijā: kurp dodamies", ko var noskatīties ierakstā: https://fb.watch/jx19J_9B6G/ . 

Notikumi

i

Piesakies jaunumiem!

Nepalaid garām aktualitātes un saņem noderīgu informāciju savā e-pastā.