Partnerība Lielupe publisko pētījumu par Jelgavas novada iedzīvotāju līdzdalību

Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” publiskojusi pētījumu par dzīves kvalitāti un līdzdalības iespējām Jelgavas novadā.

"Sapratām, ka kopumā iedzīvotāji jūtas piederīgi Jelgavas novadam, un liela daļa vēlas iesaistīties pašvaldības līdzdalības budžeta aktivitātēs. Tomēr savas iespējas iesaistīties jebkāda veida lēmumu pieņemšanā šobrīd iedzīvotāji vērtē neviennozīmīgi un sadrumstaloti. Tāpat daudzi neizprot jēdzienus “demokrātijas kultūra”, “pilsoniska sabiedrība” un “līdzdalība lēmumu pieņemšanā”. Iedzīvotāju aktivitāte ir visai zema, iesaistoties kādu sabiedrības locekļu vai grupu problēmu jautājumu risināšanā", secina partnerība "Lielupe" pētījumā, kas tika veikts projekta "Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados" ietvaros. "Tas mums apstiprina to, ka plānotās aktivitātes šajā projektā ir vitāli svarīgas, lai iedvesmotu, rosinātu iedzīvotājus līdzdarboties un stiprinātu kopienu. Pētījums kalpos kā atbalsta punkts, lai šķetinātu un analizētu izaicinājumus apkaimes ideju darbnīcās, kas ieplānotas katrā novada pagastā".

Sadarbībā ar projekta partneri Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes studentiem un profesori Dr.oec. Modrīti Pelši, no 2020.gada 1.novembra līdz 2021.gada 31.martam tika veikta iedzīvotāju anketēšana  visos Jelgavas un Ozolnieku novadu pagastos. Kopumā tika savāktas 2051 iedzīvotāju aptaujas anketas, kas ir aptuveni 6% no kopējā iedzīvotāju skaita Jelgavas un bijušajā Ozolnieku novadā.

Biedrība aicināja iedzīvotājus novērtēt dzīves kvalitāti un līdzdalības iespējas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos savā pagastā un novadā. Izteiktie iedzīvotāju viedokļi ir apkopoti un sagatavots pētījums.

Pētījums atklāja, kad Jelgavas novada iedzīvotāji kopumā jūtas piederīgi savam novadam. Tika vērtēta dzīves kvalitāte novadā – 13 dažādi to ietekmējošie faktori. Augstākais novērtējums tika piešķirts izglītošanās iespējām un sakārtotai apkārtējai videi. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta atkritumu apsaimniekošanas sistēma un drošība novadā. Jāatzīmē, ka šis ir viens no infrastruktūras vērtējumiem, kurā vidēji lauku teritorijās dzīvojošie ir snieguši augstākus vērtējumus, kā pagastu centrā dzīvojošie. Daudz negatīvie vērtējumi tika piešķirti ceļu infrastruktūrai, gājēju un ielu infrastruktūrai, kā arī ielu apgaismojumam. Tāpat iedzīvotāji atzīmēja, ka daudzviet infrastruktūra (piemēram izglītošanās iespējām, kultūrai un sportam) ir sakārtota, tomēr ne vienmēr šī radītā infrastruktūra ir piepildīta ar atbilstošu saturu. Visvairāk pietrūkst bērniem un jauniešiem pagastos piedāvātās iespējas brīvā laika pavadīšanai.

Vērtējot pašvaldības darbu, iedzīvotāji kopumā ir apmierināti, tie, kuri pašvaldības darbu novērtējuši kā “pilnībā apmierina” vai “apmierina” ir virs 66%, bet tie, kuri nav apmierināti, visvairāk to raksturo ar nespēju vadībai ieklausīties cilvēkos, saprast viņu vajadzības un vēlmes.

Pēc aptaujas rezultātiem var iezīmēt pagastus, kur iedzīvotāji ar dzīvi ir apmierinātāki, un tie ir Ozolnieku un Sesavas pagasti. Ar dzīvi mazāk apmierinātie iedzīvotāji dzīvo Salgales un Jaunsvirlaukas pagastos. Neitrālie pagasti, kur dzīves kvalitātes jomā, salīdzinot ar citiem novadu pagastiem, nav ne lielas priekšrocības ne trūkumi ir Glūdas, Svētes un Zaļenieku pagasts.

Iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē savas iespējas šobrīd iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos novadā. To parāda datu apkopojums infografikā, kur tikai 40% aptaujāto savas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā vērtē kā labas un izcilas.

 Iedzīvotāju aktivitāte ir visai zema, iesaistoties kādu sabiedrības locekļu vai grupu problēmu jautājumu risināšanā. Liela daļa iedzīvotāju ir aktīvi iesaistīties vēlēšanu procesā, piedalās balsošanas akcijās vai parakstu vākšanas kampaņās, ir aktīvi ziedošanas akcijās, ziedo lietas, naudu, pārtiku, bet veltīt savu laiku sabiedrības labā ir grūti vai arī pietrūkst motivējošo apstākļu tam.

Jelgavas novadā dzīvo cilvēki, kuriem ir viedoklis par to, kā lietderīgi ieguldīt naudas resursus, viņi, labprāt, vēlētos iesaistīties pašvaldības līdzdalības budžeta aktivitātēs, tikai 10-20% iedzīvotāju, tas šķiet nevajadzīgi.

Pētījuma rezultāti tiks nodoti Jelgavas novada pašvaldībai, kā atbalsta materiāls attīstības dokumentu plānošanā, tāpat tas tiks izmantots par pamatu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādei nākamajam periodam.

Ar pētījumu detalizēti var iepazīties šeit https://ej.uz/Petijums_Jelgavasnovads