Radīta jauna cilvēktiesību izglītības programmu skolām
Izglītības attīstības centrs (IAC) ar Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstu izstrādājis cilvēktiesību jautājumu mācību programmu skolām, kas būs nozīmīgs atbalsta resurss sociālās un pilsoniskās jomas mācību priekšmetu pedagogiem. Programma aprobēta 10 skolās, kopā iesaistot vairāk kā 850 skolēnus, un ir saskaņota atbilstoši pedagogu profesionālās pilnveides prasībām.
Cilvēktiesību izglītība skolās: aktualitāte un izaicinājumi
Izglītības attīstības centrs (IAC), kas izglītības attīstības jomā strādā jau 20 gadus, stāsta, ka savā darbā vienmēr cenšas reaģēt uz izglītības sektoram aktuālām problēmām, piemēram, situācijām, kurās pedagogiem nepieciešams praktisks atbalsts izglītības satura īstenošanā. Arī AIF stratēģiskā projekta ideja radusies, reaģējot uz pedagogu izaicinājumiem saistībā ar jaunā izglītības standarta ieviešanu - proti, IAC secinājis, ka jaunajos izglītības standartos būtiski palielinājies cilvēktiesību tēmu loks, taču mācību materiāli par šo tēmu skolām pieejamajā resursu krātuvē ir fragmentāri. Tāpat novērots, ka skolotājiem ir nepietiekamas zināšanas par cilvēktiesību jautājumiem kopumā un to mācīšanas metodikām, bet tālākizglītības kursos šie jautājumi ir iekļauti epizodiski. Un ne mazāk nozīmīgi - cilvēktiesību izglītības nepieciešamību īpaši izgaismojuši arī sabiedrībā notiekošie procesi, īpaši pēc pandēmijas, piemēram, dažādas frustrācijas un mobings.
Laikā, kad notikumi pasaulē liek uzdot jautājumu – vai tiešām cilvēktiesības ir tik pašsaprotama lieta, kā iespējams daudziem no mums līdz šim licies, un vai ar cilvēktiesībām nav līdzīgi kā ar privilēģijām – ka tās novērtējam tikai tad, kad tās tiek apdraudētas vai pat zaudētas, jautājums par cilvēktiesību izglītību un praksi skolā ir īpaši nozīmīgs,” par projekta aktualitāti stāsta IAC pārstāvji.
Apzinoties, ka skolām nepieciešams atbalsts cilvēktiesību izglītības īstenošanā, IAC ar AIF piedāvāto iespēju cilvēktiesību stiprināšanai Latvijā īstenoja stratēģisko projektu “Iecietības kultūras stiprināšana skolu vidē”, kura mērķis bija stiprināt cilvēktiesību izpratni un iecietības kultūru skolu vidē.
Projekta sākuma posmā tika veikta izpēte par jauniešu attieksmi saistībā ar iecietību un diskrimināciju, kurā jaunieši savas zināšanas par cilvēktiesībām novērtēja kā vidējas, kā arī īpaši aktualizēja tādas tēmas kā mobings, iesaukšana valsts aizsardzības dienestā un sieviešu tiesības. Izmantojot izpētē iegūtos rezultātus, tika izstrādāta mācību programma cilvēktiesību kompetences veicināšanai izglītības vidē. Vairāku semināru ciklā šīs programmas saturu un metodiku apguva 10 skolu komandas, kas, atgriežoties savās izglītības iestādēs, programmas tēmas aprobēja, ieviešot tās mācību saturā, kā arī īstenoja cilvēktiesību iniciatīvas vietējās kopienās.
Projekta veiksmes atslēga: jauniešiem saistoša un aktuālās tēmās balstīta metodika
Stāstot par projektā radītās cilvēktiesību izglītības programmas tēmām un metodiku, IAC uzsver, ka, izstrādājot mācību materiālus, īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai tie tematiski būtu maksimāli pielāgoti pilnveidotā izglītības satura prasībām un piedāvātās metodes ļautu skolēniem parādīt, ka cilvēktiesību izglītība var būt aizraujoša un interesanta. Un, lai to panāktu, izšķiroši svarīgi šajā tēmā ir strādāt ar aktuālu, nevis novecojušu informāciju un tas nozīmē, ka skolotājiem, stāstot par cilvēktiesībām, jāspēj “reaģēt uz sabiedrības dienaskārtībā aktuālajiem jautājumiem un situācijām”. Tieši tāpēc visas projektā radītās metodes ir maksimāli pietuvinātas reālām ikdienas dzīves situācijām, piemēram, programmā iekļauta simulācijas spēle saistībā ar 2022. gada Satversmes tiesas lēmumu par aizliegumu bērnudārzā nodrošināt tikai veģetāru ēdienu vai arī diskusijas par lēmumu atļaut Katarai organizēt Pasaules futbola čempionātu par spīti valstī pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Tāpat projekta laikā tika stiprināta izpratne par to, ka cilvēktiesību izglītība nav statiska, un tā nesākas un nebeidzas skolā, tāpēc arī projekta aktivitātes sniedzās ārpus skolu telpām un mācību satura. Proti, projekta laikā visas iesaistītās skolu komandas savās kopienās īstenoja starpkultūru iniciatīvas, kas ļāva cilvēktiesību jautājumus aktualizēt ārpus skolas sienām, piemēram, Daugavpilī bērniem aizraujošā veidā bija iespēja uzzināt stāstus par mazākumtautību pārstāvju nonākšanu Latvijā un to, ar kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem šie cilvēki saskārušies.
“Esam gandarīti, ka izdevās radīt tādu metodiku, kas ļauj par šķietami sarežģītajiem cilvēktiesību jautājumiem runāt ar jauniešiem viņiem saprotamā veidā, raisot interesi un vienlaikus padziļinot izpratni par šo jēdzienu ne tikai teorijā, bet arī praksē” - par projekta rezultātiem gandarīti ir IAC pārstāvji.
Projekta nozīmīgākais rezultāts: cilvēktiesību jautājumos ieinteresēti pedagogi
Stāstot par projekta ietekmi uz pedagogu attieksmēm un rīcībām, IAC novērojis, ka skolotājiem ļoti nepieciešams ir iedrošinājums strādāt ar cilvēktiesību jautājumiem. Proti, nereti šie jautājumi netiek iekļauti mācību procesā, jo pašiem pedagogiem trūkst padziļinātākas izpratnes gan par šo jautājumu nozīmīgumu, gan metodoloģijām. Tas atspoguļojies arī vairāku dalībnieku atsauksmēs pēc projekta mācībām – kāds dalībnieks atzīst, ka “ejot skolā vai ikdienā, īsti par cilvēktiesībām neaizdomājos”, bet kāds cits saka, ka “projekts licis padomāt par lietām, par kurām ikdienā man nav bijusi vajadzība padomāt”.
Aprobācijas laikā mācību programmu augstu novērtējuši gan pedagogi, gan skolu vadība. Cita starpā, par to liecina fakts, ka skolotāji turpinājuši izmantot mācību materiālus arī tad, kad oficiālais aprobācijas periods projektā bija beidzies. Starp būtiskākajiem ieguvumiem projektā iesaistītie pedagogi atzinuši materiālu atbilstību izglītības satura dokumentiem – standartiem un programmām, daudzveidīgo metodiku un satura kvalitāti, mācību nodarbību ērtas adaptēšanas iespējas dažādu vecumposmu audzēkņiem un dažādu mācību priekšmetu specifikai, kā arī plašās iespējas starppriekšmetu saiknes veidošanai un pedagogu sadarbībai. Savukārt par noderīgākajām mācību un audzināšanas procesā iekļautajām programmas tēmām dalībnieki atzinuši tēmas diskriminācijas jēdziena izpratnei un diskriminācijas gadījumu analīzi, kā arī jautājumus, kas saistīti ar iecietības praksi skolās.
IAC norāda, ka ļoti nozīmīgs projekta sasniegums ir cilvēktiesību jautājuma aktualizēšana skolās.
“Mūsu projekta stratēģiskais nolūks nebija nodrošināt vieslekcijas par kādu cilvēktiesību jautājumu, bet gan iespējami daudz “ieurbties” izglītības saturā un procesā, kas, mūsuprāt, mums veiksmīgi izdevās gan projektā tieši iesaistītajās 10 skolās, gan vēl 40 skolās, kuras tika iepazīstinātas ar projektā radītajiem materiāliem” – par projekta ietekmmi gandarīti ir IAC pārstāvji.
Rezultāti un ilgtspēja
Komentējot projekta ilgtermiņa ietekmi, IAC norāda uz vairākiem aspektiem, kas nodrošinās projekta rezultātu pēctecību. Pirmkārt, izstrādātā programma “Iecietības kultūras veicināšana skolu vidē” ir saskaņota atbilstoši pedagogu profesionālās pilnveides prasībām un līdz ar to nākotnē ir izmantojama kā vērtīgs resurss pedagogu tālākizglītībā. Otrkārt, izvērtēšanā iegūtie dati apliecina, ka projektā iesaistītie pedagogi iegūtās zināšanas jau tagad izmanto mācību procesā – proti, visbiežāk cilvēktiesību programma integrēta sociālo zinātņu, klases audzinātāja, valodu, vēstures, arī ģeogrāfijas stundās un īpašu atzinību izpelnījusies to pedagogu vidū, kuri īsteno padziļināto kursu sociālajās zinātnēs (šī mācību kursa ieviešana valstī uzsākta nesen un ietver plašu tiesību, tajā skaitā cilvēktiesību, tēmu loku, bet atbilstošs mācību materiālu segums ir nepietiekams). IAC paredz, ka tieši programmas precīzā saikne ar izglītības standartu nodrošinās tās sistēmisku iekļaušanu skolu mācību plānos un mācību stundās arī turpmāk. Treškārt, interesi par projekta rezultātiem izrādījušas vairākas nozīmīgas ieinteresētās puses – piemēram, metodikā ir ieinteresēti jaunsardzes instruktori, citu skolu vadība, IZM pārstāvji, kas nosaka pedagogu profesionālās pilnveides prioritātes, un Izglītības Kvalitātes valsts dienests, kas nākotnē varētu strādāt kā šīs programmas vēstneši, aktualizējot tās pieejamību un aicinot to izmantot arī citās skolas. Ceturtkārt, IAC atzīst, ka projekts ļāvis pašai organizācijai labāk un padziļinātāk izprast cilvēktiesību tēmu un radīt “organizācijas produktu”, ko tā var piedāvāt pašvaldībām, kas vēlas nodrošināt pedagogu tālākizglītību šajos jautājumos, vai citiem interesentiem, tā stiprinot arī savu profesionālo un finanšu kapacitāti. Un, piektkārt - lai arī cilvēktiesību jautājumu turpmāka iekļaušana ikdienas mācību procesā ir katra pedagoga atbildība, AIF projekts noteikti ir būtisks ieguldījums cilvēktiesību prakses stiprināšanā Latvijas sabiedrībā.
Apzinoties cilvēktiesību plašo tvērumu, šis projekts zināmā mērā ir piliens jūrā, taču esam lepni, ka ir izdevies šo skolu vidē nereti “nepopulāro”, bet vienlaikus ļoti nozīmīgo tēmu aktualizēt gan skolotāju un skolu vadības, gan par izglītības saturu atbildīgo valsts iestāžu vidū un izstrādāt izpētē balstītu, plaši aprobētu un augsti novērtētu metodoloģiju vairākām bāzes tēmām” – par projektā paveikto stāsta IAC pārstāvji.
