Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

Vides interešu "Aizstāvības akadēmijā" īstenoti kursa darbi par aktuāliem vides jautājumiem

Vides interešu

Šogad jau trešo reizi norisinājās Pasaules Dabas Fonda "Aizstāvības akadēmija", kurā jaunieši varēja attīstīt prasmes sadarbībā ar mentoriem, nozares ekspertiem un sabiedrībā zināmām personībām savas nākotnes interešu aizstāvībai, kā arī īstenot projektus – pilsoniskās līdzdalības aktivitātes vides interešu aizstāvībā.

“Aizstāvības akadēmija ir vieta, kur bija iespēja iepazīt iedvesmojošus cilvēkus – gan lektorus, gan organizētājus, gan citus dalībniekus. Apskatījām un izzinājām daudz un dažādas tēmas, bet visām lekcijām kopīgs bija tas, ka mēs apguvām to, kā savus viedokļus aizstāvēt. Šī pieredze viesa cerību zaļākai nākotnei Latvijā,” mācību norisi komentē “Aizstāvības akadēmijas” absolvente Anete Jurgelāne.

Šogad "Aizstāvības akadēmijā" tika īstenoti septiņi kursa darbi:

-Krasta erozija - mīts vai nopietns drauds mūsu piekrastei?
Kursa darba autore Paula Feldmane vēlējās aktualizēt krasta erozijas problēmu jautājumus savā apkaimē, izprast cilvēku viedokli un pieredzi par esošo problēmu un spert pirmos soļus problēmas risināšanā. Lai īstenotu mērķi, tika organizēta diskusija ar Rojas vietējiem iedzīvotājiem un ekspertu Jāni Lapinski. Kursa darba rezultātā tika veicināta vietējo iedzīvotāju līdzdalība vides problēmu risināšanā, kā arī ar zinātnē balstītiem pamatojumiem mainīti dažādi sabiedrībā pastāvošie viedokļi par krasta eroziju.

-Saziņa ar Rīgas pilsētas “Dzīks” un Latvijas pilsētas(-u) pašvaldību(-ām) par projekta “GrassLife” īstenošanu pilsētvides apstākļos
Savvaļas pļavu ieviešana Rīgas pilsētas un Latvijas pilsētu teritorijās, palīdzot Latvijas Dabas fondam ar komunikāciju projekta ieviešanā, lai nodrošinātu prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarītu efektīvāku to apsaimniekošanu. Kursa darba autore Laura Alise Dupuža uzsver, ka ziedošu augu pilsētas pļavu ieviešana ir ļoti būtiska bioloģiskās daudzveidības palielināšanai pilsētvidē, kā arī barības nodrošināšanai apputeksnētājiem un citiem bezmugurkaulniekiem.

-Kļūsti par krustvecāku! Adoptē zoodārza dzīvnieku!
Izpēte par iespējām ieviest citur plaši izplatīto atbalsta praksi - zoodārzu dzīvnieku adoptēšanu, tādā veidā atbalstot zooloģiskā dārza darbību, uzlabojot dzīvnieka dzīves apstākļus un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kursa darba ietvaros Elizabete Frišfelde pētīja iespēju izveidot dzīvnieku aizbildņu programmu Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tajā uzturas 110 dzīvnieku sugas, kuras iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā; šādas programmas izveide palīdzētu šo dzīvnieku uzturēšanai. Darba ietvaros tika veikta piecu dažādu zoodārzu pieredzes analīze un aptauja par cilvēku interesi šādas programmas attīstībā. 

-Zaļā pietura: jaunatnes līdzdalība
Anetes Kirhneres, Rēzijas Kupšes, Bruno Binovska un Jāņa Dreilinga kursa darba mērķis bija izglītot enerģiskus jauniešus, kuriem ir pamatizpratne par notiekošo vides jomā un interese iesaistīties, par aktuāliem vides jautājumiem un interešu aizstāvības iespējām. Tika izveidots intervijas/diskusijas tipa raidieraksts, kurā klausītāji tika iepazīstināti ar aktīvu jauniešu - vienaudžu, jauniešu - profesionāļu un jomas ekspertu pieredzi par iesaistīšanos pārmaiņu radīšanā. Kursa darbs tika īstenots, sadarbojoties ar Radio NABA, izveidojot jau topošā raidījuma "Studentu pietura" speciālizlaidumu "Zaļā Pietura". Dalībai diskusijā tika aicināti NVO pārstāvji, kā arī neatkarīgi eksperti un aktīvi jaunieši. Rezultātā jaunieši izveidoja saturiski bagātu un aizraujošu stundu garu raidierakstu, kurš bija klausāms tiešraidē internetā un radio, kā arī joprojām pieejams arhīvā.


-Par vides izglītību Latvijā
Anna Misiņa, Daniela Vimba, Krista Kumpiņa, Renārs Krinkelis, Mariya Paromava, Romāns Bažanovs, Aleksis Ratenieks uzskata, ka skolēnu vidū bieži ir sastopama neizpratne par vides aizsardzību, kā arī šie jautājumi nepietiekami parādās skolu mācību programmās. Visus šī kursa darba grupas jauniešus - vienoja kopīgs mērķis  - attīstīt interesi par vides aizsardzības tēmu, palielināt tās izpratni skolās. Grupa strādāja pie četriem apakšprojektiem - iniciatīvas "Par vides izglītību Latvijā" popularizēšana un vides interešu aizstāvība Jauniešu Saeimā; radošas un informatīvas 40 minūšu nodarbības par atkritumiem un to šķirošanu Rīgas sākumskolās; radošas darbnīca par sociālo uzņēmējdarbību un līdzdalību vidusskolā Rēzeknē un informatīvu un radošu 80 minūšu pasākuma par dabas resursu izmantošanu un atjaunošanu Rīgas vidusskolām. Ar jauniešu pašu radītām nodarbībām tika iesaistīti dažādu vecuma skolēni gan jautājumos par vidi, gan argumentāciju, gan arī pilsonisko līdzdalību.

-Vides teātra izrāde “Cirvis”
-Teātris, kas rosina diskusiju par atbildības uzņemšanos vides jautājumu (ne)risināšanā, spēj pasniegt šādas tēmas vieglā un iesaistošā veidā. Izrādes centrā bija galvenais varonis ar vārdu Cirvis, kurš dažādu apkārtējo notikumu iespaidā “netīšām” kļuva par politiķi, taču viņa spējas kritiski izvērtēt lēmumus, ko pieņemt vides aizsardzības jomā, bija ierobežotas un lēmumi viegli ietekmējami finansiālā izdevīguma dēļ. Ar šo izrādi Annija Liepa, Kristiāna Kočubeja un Sebastians Šmits centās celt gaismā to, kā cilvēks ikdienā izturas pret vides aizsardzību, ar kādām pārdomām saskaras, kurus no piedāvātajiem risinājumiem izmanto un kāpēc. Ir svarīgi rosināt ikvienu uzņemties atbildību par problēmu risināšanu un aicināt citus iesaistīties. Kopumā teātra izrādes izveidē jaunieši papildus iesaistīja vēl sešus aktīvistus un aizvadīja divas izrādes.

-Māksla, klimats, emocijas
Kursa darba pamatā bija mākslinieciskās aktivitātes kā paņēmiens “klimata trauksmes” mazināšanai un cilvēka apziņas vairošanai par savu lomu vidē. Niklāvu Šūpolu un Katrīnu Biksi šīs tēmas aktualizēšanai iedvesmoja arvien augošais trauksmes līmenis pasaulē, un viens no trauksmes cēloņiem – bailes par savu dzīves līmeni un drošību tagad un nākotnē klimata pārmaiņu dēļ. Kursa darbs sastāvēja no aptaujas, kuras ietvaros tika noskaidrota attieksme pret klimata jautājumiem, kā arī satraukuma līmenis par tiem. Pēc tam tika īstenots radošs mākslas vakars, kurā, paralēli darbojoties ar mākslas aktivitātēm, tika runāts par šo satraucošo tēmu, izmēģinot dažādus veidus klimata krīzes radītās trauksmes mazināšanai.

Avots: www.https://lv-pdf.panda.org

 

 

Notikumi

i

Piesakies jaunumiem!

Nepalaid garām aktualitātes un saņem noderīgu informāciju savā e-pastā.