Demokrātiskā sabiedrībā viens no labas pārvaldības pamatelementiem efektīvas politikas veidošanai valsts un pašvaldību līmenī ir sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā. Diemžēl prakse rāda, ka pašvaldības nereti aprobežojas vien ar normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz sabiedrības informēšanu, kam reāli ir vairāk formāls raksturs, nevis pilnvērtīga vietējo iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana. Šāda rakstura negatīvās prakses piemērs ir konstatēts Rēzeknes novada Teritorijas plānojuma izstādes procesā, kura laikā pašvaldība 2020.gadā izveidoja 4 jaunus ciemus, apvienojot/sadalot atsevišķus vēsturiski izveidojušos mazciemus un piešķirot jaunajiem ciemiem nosaukumus bez reālas vietējo iedzīvotāju viedokļu apzināšanas. Organizējot publiskās apspriedes, pašvaldība tikai formāli izpildīja savu pienākumu informēt sabiedrību par teritorijas plānošanas procesu, jo pamatā cilvēki, kurus  izmaiņas skāra vistiešākajā veidā, par to uzzināja tikai post factum, kad 2021. gada marta vidū saņēma vietvaras lēmumu par adrešu maiņu savai dzīvesvietai. Līdz ar to vietējiem iedzīvotājiem netika nodrošināta reāla iespēja savlaicīgi un pietiekamā apjomā saprast notiekošos procesus, atbilstoši reaģēt un izteikt savu vēlmi attiecībā uz sava īpašuma iekļaušanu/neiekļaušanu jauna ciema teritorijā, īpašuma funkcionālo zonējumu un pat par savas dzīves vietas (ciema/kopienas identitātes) nosaukuma maiņu.

Lai sekmētu labas pārvaldības prasību ievērošanu un mazinātu negācijas, ko radīja šāda pašvaldības pieeja attīstības plānošanā, šī projekta ietvaros paredzēts:

1) iniciēt grozījumu veikšanu Rēzeknes pašvaldības teritorijas plānojumā,

2) organizēt  izglītojošo semināru – diskusiju “Es savā novadā”,

3) sagatavot atklātu vēstuli valsts prezidentam par Rēzeknes novada teritoriālās plānošanas procesā sadalīto mazciemu “Pocelujevka”, lūdzot atbalstu vēsturiski izveidojušās teritorijas un nosaukuma “Pocelujevka” saglabāšanai.