Projekts "DemokrātiJĀ!" ļauj ieraudzīt un stiprināt demokrātiju skolās
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) stratēģiskā projekta ietvaros radīta demokrātijas un pilsoniskās izglītības resursu vietne www.demokratijaskola.lv, skolas demokrātijas kultūras pašnovērtējuma rīks, kā arī inovatīvi didaktiskie un vizuālie materiāli, kas demokrātiju padara fiziski klātesošu klasē un skolā. Izstrādātos materiālus saņēmušas vairāk kā 60% Latvijas skolas, un tiešsaistes materiāli ir brīvi pieejami jebkuram pedagogam, kurš veicina demokrātijas kultūras iedzīvināšanu skolas vidē. Kā projekta īstenotāji - Eiropas Kustība Latvijā (EKL) un projekta partneris "Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS"" - nonāca līdz šai idejai, kādi ir galvenie projekta sasniegumi un panāktās izmaiņas?
Kāpēc projekts bija nepieciešams?
Skola ir vieta, kur aug un attīstās personības, un tā nešaubīgi ir vide ar milzīgu potenciālu arī pilsoniskuma un demokrātijas vērtības stiprināšanai, taču šis potenciāls ne vienmēr tiek pilnībā izmantots. Lai arī demokrātija kā vērtība ir definēta dažādos Latvijas izglītības dokumentos un pilsoniskā kompetence ir integrēta mācību jomu saturā kā caurviju kompetence, vairāku Latvijā veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu pilsoniskā kompetence ir viena no zemākajām Eiropā.
EKL atzīst, ka, ikdienā strādājot ar skolām, redzama plaisa situāciju "uz papīra" un realitāti, jo nereti demokrātiskās vērtības dzīvo tikai uz “papīra”, taču demokrātija ir kas vairāk par dokumentos noteikto – tās ir savstarpējās attiecības skolā, rīcības, attieksmes un dzīvesveids. Tāpat organizācija novērojusi, ka demokrātijas kultūras un pilsoniskās aktivitātes iedzīvināšanu skolu ikdienā kavē vairāki faktori, tostarp, skolas administrācijas un pedagogu nepietiekamā izpratne un zināšanas par pilsonisko un demokrātijas kompetenci ikdienā, plaisa starp vārdiem un reālo situāciju klasē un skolā kopumā, skolotāju nespēja atteikties no "varas" pozīcijām, jauniešu neticība savai spējai ko mainīt, kā arī fakts, ka demokrātijas un pilsoniskuma veicināšana skolās notiek salīdzinoši pilienveidīgi bez stratēģiskas ilgtermiņa sistēmas un skolotājiem trūkst vienuviet apkopota metodoloģiska atbalsta šajā jautājumā.
Lai sniegtu atbalstu tiem skolēniem, vecākiem, skolotājiem un skolu vadībai, kas vēlas teikt savu JĀ! demokrātijai skolās, AIF stratēģiskā projekta “DemokrātiJĀ!” ietvaros, iesaistot gandrīz visas Latvijas skolas, veikts vērienīgs apmācību un metodoloģiskā atbalsta darbs, gan skaidrojot demokrātiju kopumā, gan radot izpratni par tās praktisku ieviešanu mācību procesā un skolu ikdienā. Lūk, īss apkopojums par projektā izdarīto.
1. Izveidots plašs, inovatīvs un mūsdienīgs atbalsts skolām
Lai arī līdz šim par demokrātiju un pilsonisko kompetenci ir izstrādāti dažādi izglītojošie materiāli, tie bieži vien ir izvietoti pedagogam grūti pieejamās, nepārskatāmās vietnēs vai arī ir pieejami ierobežotu laiku. Šāda pieeja būtiski apgrūtina pedagogu darbu, kā arī mazina materiālu pieejamību. Tāpēc bija svarīgi izveidot vienu atpazīstamu un uzticamu vietni, kurā apkopoti ne tikai šajā projektā izstrādātie materiāli, bet arī citi Latvijā pieejamie jaunākie materiāli un pētījumi, kas skar demokrātijas kultūras stiprināšanu un pilsonisko kompetenci.
Projekta laikā radītajā platformā demokratijaskola.lv pieejami daudzveidīgi atbalsta materiāli skolām, kas palīdz dažāda vecuma skolēniem saprotamā veidā izskaidrot demokrātiju un ienest to skolas ikdienas dzīvē. Papildinot digitālo materiālu klāstu, projektā ir izstrādāti un skolām piegādāti arī fiziski materiāli, kas demokrātiju padara taustāmu un redzamu - lielizmēra metamie kauliņi (1.-6. klasei), Loesje plakāti (7.-12. klasei) un spēle DemokrātiJĀ! (7.-12. klasei), kas izmantojami dažādiem mērķiem – piemēram, diskusiju organizēšanai, sarunu kultūras stiprināšanai, Demokrātijas nedēļas pasākumu organizēšanai skolā, pedagogu tālākizglītībai un citiem nolūkiem.
Projektā liela uzmanība tika pievērsta mērķtiecīgai un plašai radīto mācību materiālu izplatīšanai, to saņēmējiem nodrošinot arī resursus par materiālu izmantošanu, piemēram, metamos kauliņus un spēles saņēma pedagogi, kas piedalījās projekta laikā īstenotajos semināros, bet Loesje plakātus saņēma jaunieši, kuri piedalījās hakatonos un paši šo plakātu vēstījumus veidoja. Plašākai rezultātu izplatīšanai tika izmantoti arī citi pedagogu ikdienā izmantotie kanāli, piemēram, Skola2030 resursu krātuves skolo.lv un mape2030 un ES mājas izglītības centrs. Tāpat nozīmīgi pieminēt, ka materiāli ir “izgājuši arī ārpus no skolām” – tos plaši izmanto arī jauniešu organizācijas, pašvaldību jauniešu centri un universitātes.
“Lepojamies, ka šajā projektā uz demokrātiju esam spējuši paskatīties no jauniem rakursiem un spējam piedāvāt unikālu saturu, izejot no tradicionālo definīciju rāmjiem, piemēram, analizējot demokrātijas procesus dzīvnieku pasaulē vai skatot skolu kā demokrātijas telpu, tādējādi mudinot arī skolotājus uz šo tēmu skatīties plašāk, iemiesojot to ne tikai ikvienas mācību jomas saturā, bet arī liekot par pamatu ikdienas attiecībās”.
2. Demokrātijas kultūras stiprināšanai skolās īstenota unikāla mācību un atbalsta pieeja – mijiedarbības stiprināšana starp visiem skolas dzīvē iesaistītajiem – skolēnu, skolotāju un skolas vadību
Demokrātijas kultūra skolā izpaužas VISU izglītības procesā iesaistīto vēlmē un spējā aktīvi līdzdarboties procesos, kas viņus ietekmē, tāpēc, atbalstot skolas šajā jomā, EKL izstrādāja mācību un atbalsta pieeju, kas palīdz skolās veidot “mijiedarbību” starp šīm grupām, nevis nošķir un izglīto tās atsevišķi, kā tas nereti notiek dažādos projektos un mācībās.
Skolas, kurās skolēni paši izstrādā iekšējos kārtības noteikumus, skolas, kurās vadība slēdz vienošanos ar skolēnu parlamentu par pienākumu sadali, skolas, kurās, tuvojoties vēlēšanām, tiek organizētas vēlēšanu simulācijas, skolas, kurās tiek aktualizēta un praktizēta sarunāšanās prasme, skolas, kuru vērtību izstrādē iesaistīti skolotāji, skolēni un vecāki un tās ir redzamas skolas telpās, skolas, kurās iedzīvināta demokrātijas nedēļas tradīcija. Šīs ir tikai dažas idejas, kuras jau šobrīd tiek īstenotas Latvijas skolās un tās noteikti būtu ieviešamas daudz plašāk, taču jēgpilni to izdarīt iespējams tikai ar visu iesaistīto pušu - skolas administrācija, skolotāji un paši skolēni – iesaisti. Projektā iesaistījās 67% Latvijas skolu, kurās šī mijiedarbība tika nozīmīgi stiprināta.
3. Latvijas situācijai adaptēts un pielāgots pašvērtējuma rīks, ar kuru ikviena skola var nomērīt savu demokrātijas līmeni
Lai skolas varētu veikt savu demokrātijas “auditu” jeb nomērīt demokrātijas līmeni mācību saturā, organizācijas kultūrā un demokrātijas kompetenču jomā, projektā tika radīts īpašs pašvērtējuma rīks jeb tests. Aizpildot testu, skolām jāizvērtē dažādi skolas ikdienas aspekti - sākot no skolas plānošanas dokumentu izstrādes procesa un satura, skolēnu pašpārvaldes funkcijām, skolotāju iesaistes skolas pārvaldībā līdz skolas sadarbībai ar vietējo kopienu un nevalstiskajām organizācijām. Šo rīku izstrādājusi izglītības un pilsoniskās sabiedrības ekspertu komanda, tādējādi nodrošinot tā satura zinātnisko/akadēmisko pamatojumu un piemērotību skolu videi.
“Paredzam, ka šis pašvērtējuma rīks daudzām skolām būs nozīmīgs solis ceļā uz demokrātiskāku vidi, tāpēc esošās situācijas novērtējumu papildinājām ar ieteikumiem jeb “recepti” augstāka līmeņa sasniegšanai konkrētās jomās".
4. Izstrādāta un pilotēta 8 nodarbību pedagogu profesionālās pilnveides programma: e-kurss "DemokrātiJĀ"
Projektā tika izstrādāta pedagogu tālākizglītības programma, kuras mērķis ir pilnveidot skolotāju izpratni un zināšanas par demokrātiju un demokrātisku izglītības procesu, kā arī sniegt idejas un iepazīstināt ar mācību procesā izmantojamiem materiāliem. Projekta īstenotāji uzsver, ka līdz šim līdzīgi kursi bija pieejami ierobežotam pedagogu lokam, piemēram, sociālo zinību un vēstures skolotājiem, taču projektā radītā kursa saturs ir piemērots visu mācību jomu pedagogiem. Projekta laikā šo programmu apguvuši jau 286 pedagogi un, ja izdosies piesaistīt papildu finansējumu, programmu plānots nodrošināt arī turpmāk.
5. Adaptēta stratēģiskā spēle "DemokrātiJĀ", kas skolēniem saistošā veidā ļauj “piedzīvot demokrātiju”
Spēles mērķis ir pamatskolas un vidusskolas skolēnos radīt zinātkāri un izpratni par valsti, demokrātiju, līdzdalības nozīmi tajā. Tās spēlētājiem jārūpējas par valsts izveidi, demokrātijas stiprināšanu valstī, kā arī risku analīzi, mudinot domāt, argumentēt, mācīties vienam no otra un saprast, cik grūts ir valsts izveides un demokrātijas stiprināšanas process. Spēles idejas autori ir Norvēģijas organizācija “The Rafto Foundation”, un projekta ietvaros tā tulkota un pielāgota Latvijas situācijai, izplatīta visās Latvijas skolās, kā arī izspēlēta daudzos pasākumos – piemēram, Latvijas Pilsoniskās alianses īstenotajā līdzdalības nedēļā un sarunu festivālā LAMPA. Spēles materiālus lejupielādēt izdrukai iespējams te: http://www.demokratijaskola.lv/idejas/
“Līdz šim spēle adaptēta jau 12 valstīs, taču vislabākos rādītājus tā sasniegusi tieši Latvijā, jo mums izdevās padarīt spēli tik vienkāršu, ka to mācību procesā var izmantot jebkura priekšmeta pedagogs. Esam ļoti gandarīti par spēles augsto novērtējumu Latvijā un to, ka tā kļuvusi par mācību procesa daļu daudzās skolās, augstkolās, kā arī valsts iestāžu darbinieku mācībās un nevalstiskā sektora aktivitātēs” – par spēles panākumiem stāsta EKL pārstāvji.
6. Nodrošināta plaša zināšanu un labo prakšu apmaiņa visās Latvijas skolās par demokrātijas iedzīvināšanu skolu ikdienā un mācību procesā
Projekta laikā īpašā Ideju bankā tika apkopotas skolās jau šobrīd izmantotās un aprobētās demokrātijas kultūras stiprināšanas idejas, kas iekļautas “Ideju stropos” - metodiskā atbalsta materiālā, ko projekta ietvaros regulāri saņēma visas Latvijas skolas. Šajā materiālā pieejams plašs metodiskais atbalsts skolotājiem, dažādi izziņas resursi, kā arī unikāli veidotas darba lapas un mācību materiāli. “Ideju stropa” popularitāti apliecina lejupielāžu skaits, kas projekta laikā pārsniedzis 2000. Tāpat projekta īstenotāji novērojuši, ka projekta rezultātā skolas viena no otras pārņemušas dažādas idejas, piemēram, vairākās skolās ierīkotas īpašas “sarunu vietas” konstruktīva un jēgpilna dialoga veidošanai.
Un kas tālāk?
Vai projektā radītās pieejas, metodes, materiāli un zināšanas turpinās dzīvot pēc projekta? Jā! EKL arī pēc projekta turpinās stiprināt un popularizēt DemokrātiJĀ zīmolu, kas projekta laikā guvis plašu atpazīstamību skolu, universitāšu, NVO un jauniešu centru vidū. Biedrības eksperti turpinās darbu ar skolām, izmantojot projekta laikā radītos materiālus, plānots meklēt jaunas finansējuma iespējas platformas DemokrātiJĀ! turpmākai uzturēšanai, pilnveidošanai un papildināšanai, kā arī e-kursa turpināšanai.
Organizācija atzīst, ka šis projekts ir iedvesmojis meklēt idejas jaunām spēlēm un citiem materiāltehniskajām resursiem, jo īpaši sākumskolas vecuma bērniem, lai palīdzētu demokrātiju no “netveramas” sarunu tēmas padarīt par daļu no skolas ikdienas vides - “taustāmas, saprotamas un izmantojamas”, jo tieši šī pieeja izrādījusies veiksmes atslēga plašajai un veiksmīgajai skolu iesaistei šajā projektā.
“Apzināmies, ka uzskatu maiņa nenotiek ātri, tāpēc šajā brīdī ir grūti izmērīt projekta ietekmi, taču nešaubīgi zinām, ka esam ielikuši spēcīgus pamatus tādai izglītības videi, kur demokrātija ir darbi, nevis vārdi. Un ticam, ka DemokrātiJĀ! turpinās būs daudzpusīgs, stratēģisks, sistemātisks un ilgtspējīgs atbalsts visiem izglītības jomā iesaistītajiem arī nākotnē” - tā projekta noslēgumā atzīst tā īstenotāji.
